ĢEORADARS – Auto un dzelzceļu inspekcija

Esošo ceļu konstrukciju izmeklēšana:

  • Ceļu konstrukciju iekšējo slāņu stāvokļa novērtēšana un autoceļu iecirkņu bojājumu cēloņu noskaidrošana;
  • Vecā seguma biezuma noteikšana un turpmākās reģenerācijas iespējamības novērtēšana;
  • Būvju ūdenscaurlaidības stāvokļa novērtēšana un cauruļvadu vienlaidības traucējumu vietu noskaidrošana;
  • Ceļu konstrukciju nesošo konstrukciju novērtēšana, pamatojoties uz slāņu biezuma un zemes klātnes grunts mitruma noteikšanu;
  • Ceļa konstrukciju stāvokļa izmaiņu monitorings;
  • Ledus biezuma noteikšana uz tehnoloģiskajiem ceļiem un sasaluma slāņa biezums uz autoceļiem ziemā;

Autoceļu izpēte un projektēšana:

  • Grunts un hidroģeoloģisko apstākļu izpēte trases variēšanas joslā;
  • Gruntsūdens stāvokļa noteikšana;
  • Ūdenskrātuves gultnes kontūru un dziļuma novērtēšana turpmākās tilta pārejas vietā;
  • Inženierkomunikāciju izvietošanas vietas un relatīvo izmēru noteikšana;
  • Ceļu būvmateriālu krājumu izpēte un novērtējums karjeros u.tml.

Kvalitātes kontrole autoceļu būvdarbu, rekonstrukcijas un remonta darbu veikšanas laikā:

  • Zemes klātnes izveidošanas kvalitātes novērtēšana;
  • No jauna izbūvētās ceļa segas slāņu biezuma novērtēšana;
  • Ieklāto materiālu blīvējuma kvalitātes un mitruma novērtēšana.

Ja ceļam ir acīmredzami defekti, tad jau vairs nevajag pielietot ģeoradaru – laiks uzsākt seguma nomainīšanu. Kā profilaktisks pasākums jāveic ekspertīze ar ģeoradara palīdzību. Šajā gadījumā ģeoradars ne tikai pasargās ceļu no pilnīgas nolietošanas, bet arī ieekonomēs līdzekļus tā atjaunošanai.

Autoceļu un dzelzceļu skenēšanu ar ģeoradaru rezultātā tiek iegūtas radarogrammas. Saskaņā ar radarogrammu datiem ģeoradara datu interpretētājs nosaka grunts (pamatnes) robežas un gruntsūdeņu līmeņa stāvokli. Ņemot vērā izpēti ar ģeoradaru, ceļa segas konstruktīvo slāņu projektētie biezumi bieži vien netiek ievēroti. Turklāt, tur, kur nav ievērots pamatnes slāņa projektētais biezums, vēlāko remontdarbu laikā obligāti tiek palielināts seguma biezums.

Ar ģeoradara palīdzību var arī noteikt šādus ceļa seguma defektus:

  • grunts sēšanās un grunts blīvuma samazināšanās zonas, karsta deformācijas;
  • virszemes un gruntsūdeņu infiltrācijas zonas;
  • neviendabīgas, putekļainas un kūkumainas grunts zonas;
  • sprostslāņa pamatnes telpisko izvietojumu;
  • ļoti mitras un izskalotas zonas grunts pamatnē .

Rezumējot iepriekšminēto par ģeoradaru, atzīmēsim, ka pašlaik visprecīzākos datus par ceļu seguma stāvokli var iegūt pielietojot ekonomisku, drošu, uzticamu un nesagraujošu novērtēšanas metodi, kurā tiek pielietots ģeoradars.